Ātrie kredīti citu kredītu vidū

Kaut arī pateikt to, cik tieši cilvēkiem pašlaik Latvijā ir paņemts ātrais kredīts, nevar, ir iespējams vismaz aptuveni noteikt to, kādu vietu kredītu tirgū ieņem ātrais kredīts, un cik tas apmēram ir populārs. Šajā rakstā apskatīsim tieši to.

Iedzīvotāju biežāk ņemtie kredīti

„DnB Nord” 2011. gadā veiktā aptauja liecina, ka parādsaistības ir 31% iedzīvotāju vecumā virs 18 gadiem. Visbiežāk, t.i., 12% gadījumu parādsaistības sastāvēja no patēriņa kredīta, bet hipotekārais kredīts un līzings bija pa 8 un 6 procentiem iedzīvotāju. 4%, savukārt, izmanto studiju kredītu, bet vēl 5% ir cits kredīta veids.

Ātro kredītu varētu pieskaitīt diviem: gan patēriņa kredītam un citiem kredīta veidiem. Ātrais kredīts, kā zināms, ja ne pēc būtības, bet pēc izmantojuma, arī ir patēriņa kredīts, kaut gan tur citu nosaukumu.

Šo, savukārt, varam savienot kopā ar lakda.lv sniegto informāciju par izsniegto kredītu daudzumu Latvijā, kas 2011. gadā sasniedza 1,5 miljonus. Tas ir ne tikai apbrīnojams skaitlis priekš tā, ka Latvijā tajā brīdī bija tikai 1,3 miljoni darbspējīgo iedzīvotāju, bet arī parāda, ka ātrie kredīti patiešām ir ļoti populārs pakalpojums.

Kur tad īsti stāv ātrais kredīts?

Grūti pateikt, jo nav zināms, cik bieži vidējais kredītņēmējs, piemēram, gadā ņem kredītu. Un tomēr, pēc Comparo publicētās aptaujas varam (aptuveni) noteikt, ka vidēji SMS kredītu ņēmējs gadā ņem 4,4 vai vairāk kredītus. Skaitlis noteikti ir lielāks, jo, ņemot šādus datus, varētu noteikt, ka kopā ātro kredītu Latvijā ņēmuši 1,5/4,4 jeb 0,34 miljoni iedzīvotāju.

Pārspīlēti lielais skaitlis gan saskan ar to, ka, piemēram, SMSCredit.lv apgalvo, ka viņu pakalpojumus izmanto aptuveni 110,000 iedzīvotāju – un ir taču vēl 16 citi ātro kredītu sniedzēji.

Šādi dati ir vērtīgi, jo skaitļi, lai arī cik aptuveni, palīdz gūt kopskatu tam, cik uzpūtusies ir nebanku kreditētāju industrija Latvijā. Domājams, esam pārliecinājušies arī par to, ka nebanku kreditētāji Latvijā ir iekarojuši sev ļoti labu un ļoti vērtīgu tirgus vietu.

This entry was posted in Noderīgi and tagged , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.