Ātrie kredīti un nozares pašregulācija

Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas 2013. gada sākumā sāktā kampaņa “SMS SOS!” noteikti nav palikusi bez augļiem: tā sasniedza kulmināciju 2013. gada vasarā, kad Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA) kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) apvienojās informatīvā kampaņā “aizņemies prātīgi”, kuras gaitā iedzīvotāji tika informēti, kad ātrais kredīts ir laba, kad slikta ideja.

Ko veikuši kredītdevēji?

Aizdevēji

Paši kredītdevēji ir izdarījuši diezgan daudz, lai padarītu nozari pievilcīgāku un lai iedzīvotājiem šķistu, ka tas, ko viņi domāja – ka ātro kredītu devēji iedzīvojas uz nabadzīgu, bezatbildīgu, iespējams, arī ne pārāk apsviedīgu ļautiņu rēķina – nemaz nav tāda patiesība. Un tomēr, paveiktais it kā ir daudz, it kā maz: tiek atļauta pakāpeniska, vienota parādu atmaksa; ir uzlabojusies maksātspējas vērtēšana; noteikti līgumsoda griesti (100% apmērā); u.t.t. Tas ir daudz, jo kredītdevēji ierobežo savu peļņu, un noteikti biežāk atsaka kredītu piešķiršanu. Tas ir maz, jo kredītu apjoms ir pieaudzis!

Diezin vai ir patiešām vērts runāt par pašregulāciju. Kredītdevēji vēlas, lai viņus neizslēdz no tirgus, tādēļ paši samazina gaidāmo peļņu un klientu skaitu, taču te nevar runāt par vērā ņemamu tirgus regulēšanu, jo divas patiesības paliek nemainīgas:

1.) uzņēmumi ir tendēti uz peļņu. Jāuzsver, ka uzņēmums ir bezpersoniska lieta; piemēram, “legālās zālītes” tirgotājs var uzsvērt, ka viņš ir tikai darbinieks, un viņam kaut kādā ziņā būs taisnība, jo pati uzņēmuma struktūra paredz, ka peļņa ir galvenais mērķis, tātad atbildība ir uzņēmumam, bet uzņēmuma atbildība ir nevis sirdsapziņas pārmetumi, bet sods.

2.) No 1. izriet, ka, pastāvot šāda veida draudiem, uzņēmumi nekad nemēģinās ētiski/racionāli apspriest pašregulāciju, notiks tieši pretējais – pašregulācija tiek veikta, lai radītu iespaidu, jo galvenais ir peļņa.

Ar augstāk teikto domāts, ka “nozares pašregulāciju” uzņēmumi nemaz nav spējīgi veikt, ja nepastāv kāds ārējais spiediens, bet ja tāds pastāv, tad uz to reaģē pēc iespējas mazāk. Ja valstī notiktu grautiņi, demonstrācijas pret ātro kredītu devējiem, tad tie ātri vien krasi izmainītu savu politiku. Ja pastāv tikai draudi no valsts, tad tie izmainīs savu politiku tikai tiktāl, lai apmierinātu valsti, nevis patērētājus. Par to arī liecina tas, ka šo uzņēmumu apgrozījums nemainās: protams, ka pašregulācija nav efektīva. Tāds nemaz nav tās mērķis.

This entry was posted in Noderīgi and tagged , , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.