Ātrie kredīti un parādi

Parāds ir jāatmaksā, parāds nav brālis (tātad nekas labs) – tādas un līdzīgas tautas gudrības varam dzirdēt par aizdevumiem. Nezin, kādēļ, taču parādu atdošana bieži saistās vairāk nevis ar materiālo stāvokli, bet gan godu – to ilustrē kaut vai dziesmu tekstos dzirdamais “neesmu nevienam neko parādā”. Šis latviešiem šķiet esam labs stāvoklis, un varbūt pat tikai latviešiem – piemēram, angliski he acts like he doesn’t owe anyone anything teiktu tikai par simptomātiski bezatbildīgiem ļautiņiem.

Attieksme pret parādu, tieši naudas parādu, ir savāda, jo mēs uzstājam, ka “parādi jāatdod” ne tikai personīgā, bet arī valstiskā līmenī. Tā daudziem šķiet, ka, piemēram, Grieķijai ir jāatdod parādi ne kādu ekonomisku (kurš gan uz saviem pleciem izjūt “mūsu naudas plūšanu uz neapdomīgo Grieķiju”?), bet morālu iemeslu dēļ. Šo visu nesakarību atšķetināšanas labad šķiet vērtīgi šo pretrunīgo zvērēnu – parādu – apskatīt vēl citā morāli ambivalentā, tas ir, ātro kredītu kontekstā.

Kas ir parāds?

Tezaurs.lv parādu definē kā “Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam”. Šāda definīcija ir gauži nepilnīga. Iztirzājuma īsumam tiek piedāvāts šāds vārda norobežojums: parāds (finansēs) ir divu pušu – likuma priekšā vienlīdzīgu pušu – vienošanās, kuras laikā aizņēmējs ir parādā aizdevējam noteiktu summu.

Kādēļ tiek uzsvērta vienlīdzība? Jo savā ziņā parāds ir periods, kurā gan morālā, gan likumiskā vienlīdzība pušu starpā ir zudusi, un tādēļ parādam šeit pievienojas arī morāla nokrāsa, spiediens uz aizņēmēju, kurš labprātīgi šķiras no kādām savām tiesībām, lai uz laiku iegūtu materiālus labumus. Šāda definīcija ir auglīga, jo izgaismo citus kredīta aspektus. Bieži tieši zināmu brīvību zudums tiek aizmirsts, kādam parakstot kredīta līgumu, it sevišķi elektroniski.

Kādas brīvības zūd, aizņemoties ātro kredītu?

Protams, cilvēks var ātro kredītu uztvert gluži kā vienkāršu apmaiņu – drusku vairāk naudas pēc tam par drusku mazāku summu tagad. Un tomēr – parādi ir tik iedarbīgi tieši tādēļ, ka saistās arī ar zināmu tiesību zudumu; tie, kas neatdod parādus, ir parādnieki, viņus par to aprunā, sak, kā vispār drīkst neatdot parādu (bet… un kā vēl drīkst – savādāk bankas būtu milzīgas naudas mašīnas, kas nekad nesabruks… katrs aizdevums ir risks aizdevējam, savādāk tas nestrādā); un tā tālāk.

Taču atpakaļ pie faktiem. Aizņemoties ātro kredītu, jūs uz laiku nevarēsit saņemt citus kredītus. Runa nav tikai par ātrajiem, bet arī banku kredītiem: bankas var neizsniegt patēriņa vai hipotekāro kredītu, ja jūsu bankas vēsturē redzami aizņēmumi no ātro kredītu devējiem. Tāpat jums būs liegta finanšu brīvība, tas ir, noteikta naudas summa no ienākumiem būs jāmaksā kredītdevējiem. Tas, šķiet arī ir galvenais parāda āķis-kamēr jūs esat parādnieks, jūs kaut kādā ziņā neesat brīvs. Par to, ko šāds teikums sevī paredz, domājiet paši, taču ne velti cilvēki izsakās, ka pēc lielāka parāda atmaksāšanas “beidzot spējuši uzelpot”.

This entry was posted in Noderīgi and tagged , , , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.