Ātro kredītu publiskā seja

Nevienam nepatīk, ka par viņu slikti domā, un uzņēmumi nav izņēmums. Tas kaitē biznesam. Ātro kredītu devēju mēģinājumi panākt izmaiņas publikas viedoklī ir interesanti. No šiem centieniem varam gan atvasināt pašu publikas viedokli, gan saprast vairāk par to, kā šāda veida bizness strādā.

Ātro kredītu sniedzēju kampaņas

Slavenākās kampaņas jau ir iegājušas tautas atmiņā, tādējādi stiprinot atsevišķu zīmolu tēlu publikas acīs, un, jāatzīst, darot arī daudz laba. Protams, runa ir par portālu LabieDarbi.lv, kuram ar SMSCredit.lv palīdzību saziedoti jau vairāk nekā 600000 latu. No katra paņemtā kredīta labo darbu iniciatīvas portālam tiek ziedoti 50 santīmi, kas cita starpā nozīmē, ka SMSCredit paņemti labi vairāk nekā 1,2 miljoni kredītu. Kampaņa ir izcils paraugs tam, ko var panākt ar līdzekļiem un gribēšanu – turklāt ciešā sadarbība ar draugiem (vai esat ievērojuši visu trīs mājaslapu krāsu paletes līdzību?) nodrošina arī zināmu lietotāju uzticību un publicitāti par velti.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija

Arī asociācijas – kādreiz LĀKDA (Latvijas Ātro kredītu devēju asociācija), tagad LNKA (Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija) veic dažādus pasākumus, lai uzlabotu publikas viedokli par ātrajiem kredītiem. Piemērus var redzēt asociācijas mājaslapā: labās prakses standarts, uzlabojumi maksātspējas vērtēšanā, parāda griestu noteikšana, gaidāmā patērētāju izglītošanas kampaņa “Aizņemies prātīgi!” u.t.t. Šie pasākumi var tikt uztverti gan kā mēģinājums izlīgt mieru ar Saeimu, kurā briest reformas par labu izmaiņām ātro kredītu tirgū, gan kā mēģinājums spodrināt asociācijas biedru (un ātrā kredīta kā tāda) publisko tēlu.

Kādēļ tas viss?

Apsverot šīs kampaņas, var rasties jautājums – vai tas viss peļņas dēļ, vai kredītdevējiem ir arī kādi altruistiski motīvi? Viennozīmīgas atbildes nav. Kredītdevēji var tikai iegūt no sabiedrības izglītošanas, jo tad viņu piedāvātais pakalpojums tiešāk sasniegs savu mērķi. No otras puses, kādu uzaci var pacelt arī apgalvojums ne bez savas daļas patiesības: “problēmklienti” varētu veidot zināmu daļu no kredītdevēju ienākumiem, tāpēc savā ziņā kredītdevējiem ir izdevīgi mālēt melnu par baltu. Patiesība gan jau ir pa vidu, bet vienmēr ņemsim vērā, ka tas ir bizness – vārds, kas varbūt raisa asociācijas ar sirsnīgiem rokasspiedieniem, taču ar tiem apmainās biznesmeņi ar biznesmeņiem, nevis klientiem.

This entry was posted in Noderīgi and tagged . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.