Ātro kredītu sociālā funkcija

Lai vai kā skatītos uz ātrajiem kredītiem, dažreiz tie ir ļoti noderīgi. It sevišķi to var izjust iedzīvotāji, kas strādā gabaldarbus (tulkotāji, mežstrādnieki, celtnieki), un tāpēc negūst pietiekami regulārus ienākumus. Šeit publicēsim anonīmu stāstu par to, kā kādam noderēja ātrie kredīti:

Man gadījās situācija, kurā steidzami vajadzēja naudu. Biju sarunājis vizīti pie ārsta, speciālista, bet, tā kā strādāju par tulku, nezināju, vai būšu spējīgs par pakalpojumiem norēķināties. Rēķins nebija gaidāms nekāds mazais – vajadzēja maksāt gan par procedūru, gan zālēm, kopā nedaudz zem simts latiem. Tikko biju nodevis vienu projektu, par kuru arī gaidīju kontā parādāmies naudu, bet skaidrs, ka naudas saņemšanas ātrums ir atkarīgs no darbadevēja vēlības. Ja procedūru pārceltu uz citu dienu, būtu jāgaida rindā mēnesis, tāpēc cerēju, ka naudu ieskaitīs ātri. Protams, tā nenotika, un tās dienas rītā, kad bija norunāta procedūra, manā kontā rēgojās piecpadsmit nožēlojami eiro.

No radiniekiem biju nozvērējies neaizņemties, bet draugus apgrūtināt ar savām klapatām negribējās. Tāpēc paņēmu ātro kredītu, nav svarīgi, pie kura kredītdevēja. Divdesmit minūtes pēc tam, kad biju pieteicies kredītam, manā kontā nu bija nauda, lai ārstētos. To arī godīgi atdevu pēc pāris dienām, kad saņēmu naudu par tulkojumu. Ātrie kredīti mani paglāba no nepatīkamas situācijas, lai ko par tiem teiktu citi.

Par šādām situācijām būtu jāgādā valstij, taču Latviju nevarētu saukt par sociāli orientētu republiku, tāpēc privātu aizdevēju piedāvāti kredīti vēl joprojām ir vienīgais pieejamais glābiņš līdzīgās situācijās. Var jau stāsta autoru nosodīt par to, ka bezatbildīgi pieteicies pie ārsta, taču rūpes par veselību nosodīt būtu kauns, ne vairāk, ne mazāk.

No šāda skatupunkta var teikt, ka gaidāmās likumu izmaiņas, kas sadārdzinās ātro kredītu darbību, nosakot maksimālās procentu likmes, noteiktai iedzīvotāju daļai uzliks tikai lieku slogu. Ātrais kredīts pēc definīcijas ir līdzeklis, ar kuru novērst īstermiņa finanšu iztrūkumus, taču problēmas, kas radušās sabiedrībā tā neveiksmīgas izmantošanas dēļ, ir radījušas plaisu un valsts iejaukšanos, kur tā, iespējams, nemaz nebūtu vajadzīga.

This entry was posted in Noderīgi and tagged . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.