Ātro kredītu sociālais slogs

Somijā, ātro kredītu dzimtenē, šie kredīti vairs praktiski nav atļauti. Ir noteikta gada likme 50% apmērā, kas ātros kredītus padara nerentablus. Taču kāpēc tika noteikta šāda gada likme? Somijā ātrie kredīti ienāca divus gadus agrāk, nekā Latvijā, tāpēc Somijas pieredzi noteikti ir vērts iztirzāt, skatoties ne tikai uz sociālo slogu, ko radījusi šī nozare, bet arī uz to, kā valsts (un publiskās) iestādes palīdz grūtībās nonākušajiem pilsoņiem.

90. gadu sākumā Somiju skāra ekonomiskā krīze, sabrūkot PSRS, kas bija viens no galvenajiem Somijas tirdzniecības partneriem. Tā kā liela daļa iedzīvotāju tika izputināta – starp citu, daži saskata arī daudzu smagās mūzikas grupu izcelšanos Somijā kā tieši šīs ekonomiskās krīzes sekas, – valsts sāka nodrošināt dažādus “sociālos matračus” parādniekiem un trūcīgajiem. Šie mehānismi ir saglabājušies un turpina strādāt arī šodien, tāpēc tagad, kad aptuveni 31 000 Somijas iedzīvotāju ir parādsaistības ātro kredītu dēļ, šie cilvēki var turpināt strādāt un nepamet valsti.

Piemēram, cilvēka parādsaistības var nosegt vai nu pašvaldība, vai baznīca, kas pēcāk noformē kredītu ar daudz izdevīgākiem procentiem šim pašam cilvēkam. Tiesa, Somijā arī problēmas ar parādsaistībām atstāj smagākas sekas cilvēku dzīvē, jo cilvēks ar parādsaistībām nevarēs, piemēram, noīrēt dzīvokli, pieslēgt internetu vai iegādāties veselības apdrošināšanu. Šī gan būtu gandrīz vai vienīgā atšķirība starp parādnieku faktisko stāvokli Latvijā un Somijā.

Ferratum Somija

Apskatot, piemēram, pionieru Ferratum.fi mājaslapu, var secināt, ka arī likmes noteikšana neko daudz nerisina: pirms aizņemties ātro kredītu, tiek paziņots tikai, ka kredīta summā nav uzrādītas apstrādes izmaksas un procenti. Tas ir, pat mazie procenti neko nerisina, ja kredītdevējiem apiet likumu nav nekāds šķērslis. Tātad vajadzīgi valsts piedāvāti risinājumi, lai ziņu portālos arvien mazāk būtu redzami tik ļoti nepatīkami stāsti par cilvēkiem, kuri nonākuši parādu jūgā. No Somijas pieredzes var secināt arī to, ka parādu griestu noteikšana neko daudz nerisina, taču visvairāk redzams tas, ka ātrie kredīti ir bizness, kas rada sociālu slogu, un tas ir jāregulē, taču ne tā kā Somijā.

This entry was posted in Noderīgi and tagged , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.