Attieksme pret ātro kredītu

Pie šausmu stāstiem, kurus par ātro kredītu devējiem jālasa lielākajos ziņu portālos, var atrast padaudz interesantu komentāru. Populārākos no tiem var uzskatīt par visnotaļ vērtīgu ieskatu tajā, ko par ātrajiem kredītiem domā vidusmēra latvietis.

Ko vēsta komentāri ziņu portālos?

Atkarībā no stāsta satura, parasti dzirdamas divas lietas: “pats vainīgs” vai “aizklapēt šos kantorus”, protams ar variācijām emocionālajā modalitātē un saturā. Viens no 20-30 komentāriem lasāms par to, vai patiešām ātro kredītu devējiem jāiekasē šādas summas, savukārt viens no 100 komentāriem pieminēs statistiku; šādi raksti, domājams, nemaz nemēģina lasītājā panākt loģisku, bet emocionālu reakciju, parasti izraisot tieši žults šalti tās puses virzienā, kura pēc stāsta liekas “vainīgāka”.

Savukārt stāsti parasti ir ļoti krasi: stāsta par vientuļām māmiņām, “piektdienas vakara” kredītņēmējiem, u.c. – parasti arī cilvēki šajos stāstos sevi pozicionē kā upurus, kas, protams, var palīdzēt cilvēkiem justies labāk par nepatīkamo situāciju, kurā notikuši. Savukārt ātro kredītu devējus dēvē par “salašņām”; sūdzas par “pretīgo valsts stāvokli, kad šito kantoru reklāmas ir uz katra stūra” (taču, piemēram, Lielbritānijas televīzijā ātro kredītu devēja Wonga reklāmas redzamas biežāk, nekā SMSCredit.lv vai jebkura cita kredītdevēja pasūtītās). Jebkurā gadījumā, viedokļi ir krasi polarizēti, kas ir raksturīgi jebkura interneta portāla komentāriem.

Var nojaust, ka iedzīvotāju attieksme pret ātrajiem kredītiem ir ambivalenta, taču to, ko nekad nevar lasīt šādu rakstu komentāros… tas ir tas, ka ātrie kredīti kādam būtu palīdzējuši. Ja kāds tā raksta, tad seko saite uz mājaslapu, kur “salīdzini, lai atrastu visizdevīgāko kredītu”. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane apgalvo, ka ātrie kredīti cilvēkiem ir vajadzīgi. Ja tā, tad jājautā – kādēļ tad klienti ir tik nepateicīgi? No otras puses, skaidrs, ka cilvēkiem neinteresē, piemēram, tas, ka ātro kredītu nozarei 2012. gada ienākumi ir bijuši ne vairāk, ne mazāk kā 13,2 miljonu latu.

This entry was posted in Noderīgi and tagged , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.