Jaunās izmaiņas ātro kredītu nozarē (2013. gada nogale)

JaunumiKaut arī šogad jaunas izmaiņas ātro kredītu nozarē vēl nav ieviestas, š.g. 21. oktobrī tika izskatīti Ekonomikas ministrijas (EM) paredzētie grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Te jāmin, ka šādas runas ir dzirdamas jau no gada sākuma, taču dažādu iemeslu dēļ līdzīgas izmaiņas ir pačibējušas. Šeit īsi apskatīsim to, kādas izmaiņas nozarei gatavo šoreiz.

Ātros kredītus vēlas “nolikt pie vietas” galvenokārt trijos aspektos – gada procentu likmes griestus vēlas uzlikt uz 100%; kavējuma procentus uz 18%; kā arī aizliegt līgumu slēgšanu nakts laikā. Pēdējais ieteikums jau tāpat tiek pildīts, jo lielākā daļa kredītdevēju tāpat līgumus apstiprina tikai darba laikā. Kavējuma procentiem vēlas uzlikt griestus 18% apmērā, kas īstenībā ir neskaidri – ja runa ir par tiem pašiem kavējuma procentiem, kuriem paši kredītdevēji ir uzlikuši griestus 100% apmērā, tad, visticamāk, kredītdevēji varēs pelnīt, tikai izsniedzot lielākas summas. Tāpat jāmin arī tas, ka kredītus virs 300 latiem vajadzēs apstiprināt ar VSAA izziņu, nevis rakstisku ienākumu apliecinājumu.

Savukārt par procentu griestiem jārunā atsevišķi. Lietuvā gatavojas šos griestus samazināt vēlreiz – no 200 līdz 50 procentiem. Patiesi – 200 gada procentu likme šķiet par mazu, kaut vai tādēļ, ka Lietuvā SMS kredītu bieži piedāvā lētāk (piem., jaunie tirgus spēlētāji pat ap 100%). Tomēr 50 procenti jau ir solis, kas burtiski iznīcinātu nozari, bet 100 procenti – tāds solis, kas liktu kredītdevējiem palielināt aizdevuma summas, neļaujot aizņemties tik, cik vajag. Lai arī Daniels Pavļuts uzskata, ka “ekonomiskās politikas prioritāte nav veicināt attīstību vai dzīvošanu uz parādsaistību rēķina,” arī vienkārša nozares iznīcināšana nav solis, ko spert uz demokrātiskām vērtībām balstītā valstī.

Te savukārt jāmin, ka Latvijas sabiedrībai ir aizdomīga attieksme pret ātrajiem kredītiem: 70% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai nozari sāktu aktīvāk regulēt, ierobežojot procentu likmes. (Starp citu, interesanti, ka šis likumprojekts parādās reizē ar runām par izmaiņām bankrota likumā.) Un tomēr – vai procentu likmju ierobežošana beigu galā netraucēs pašam patērētājam? Ja 35 latu vietā kādam jāizņemas 100, jo savādāk kredītdevējs nekādīgi nevar gūt peļņu, tad runāt par kādu izdevīgumu patērētājiem nevar.

This entry was posted in Noderīgi and tagged , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.