Kāpēc ar ātrajiem kredītiem rodas problēmas?

NaudaĀtrie kredīti tautas atmiņā jau kopš pirmsākumiem saistās ar dažādiem briesmu stāstiem – kādam atņem dzīvokli 200 eiro parāda dēļ; vēl kāds ir iedzinis savus vecākus nervu slimībās, bezatbildīgi aizņemoties ātros kredītus; citi lielās, ka paņēmuši ātro kredītu, lai nopirktu biļeti bez atpakaļceļa. Šajā rakstā mēģināsim saskatīt, kas tad īsti ir tik sevišķs ātrajos kredītos, lai to izsniegšana izraisītu reakciju, kāda pašlaik atbalsojas sabiedrībā.

No sākuma definēsim ātro kredītu. Pašos pamatos tas ir īstermiņa aizdevums. Taču, tāpat kā hipotēku kredīts un patēriņa kredīts ir paredzēts tādiem vai šādiem izdevumiem, arī ātrajam kredītam noteikti ir hipotētisks pielietojums (piemēram, hipotēku kredīts paredzēts ļaudīm, kas vēlas iegādāties dzīvesvietu), no kura izriet mērķauditorija.

Te var nedaudz aizķerties: šķiet, ka pašos pamatos ātrais kredīts ir līdzeklis, ar kuru novērst īstermiņa finanšu iztrūkumu, lai norēķinātos par pirmās nepieciešamības pakalpojumiem vai precēm. Tas tad arī būtu pielietojums, jo summas ir pārāk mazas pirkumiem (patēriņa kredīts), bet procenti pārāk augsti, lai ilgtermiņā atmaksātos šo kredītu lietot, ja nav spiediena no ārpasaules. Tagad mērķauditorija. Ja esat labi situēts vidusšķiras pilsonis, tad, visticamāk, jums ir iekrājumi, kas palīdzēs krīzes situācijās. Tāpēc jūs šis kredīta veids jūs neinteresē. Tāpat arī pavisam bagātos, kas šo tekstu nelasa. “Bet kam,” jūs jautāsit, “nav iekrājumu?” Cilvēkiem ar minimālo algu, kā arī citiem maznodrošinātajiem.

Šis ir viens aspekts, kuru apskatot tuvāk varam tuvoties problēmas saknei: ātrais kredīts ir nedrošs, jo interesē tikai noteiktu iedzīvotāju slāni, kura materiālais stāvoklis jau tā nav spīdošs. Var apskatīt arī citus aspektus, kas ātro kredītu ņēmējus mēdz iedzīt slazdā, piemēram, vieglā kredīta saņemšana, mazā sabiedrības informētība, kā arī neilgais laiks, kurā šis kredīta veids atrodas tirgū.

Augstāk minētais iztirzājums nav vērsts ne pret ātrajiem kredītiem kā tādiem, ne pret to devējiem. Mērķis ir atklāt jautājumu – vai nebūtu taisnīgāk, ja ļaudis, kuriem ir mazs potenciāls veidot iekrājumus, vismaz nedaudz aprūpētu valsts – ar to domājot, piemēram, valsts izsniegtus kredītus ar zemiem procentiem un ilgāku atmaksas termiņu? Arī ātro kredītu devēji varētu pārspecializēties, piedāvājot nedaudz lielākus kredītus, kas varētu interesēt citus iedzīvotāju slāņus. Tāda ir vismaz viena alternatīva, kuru gan šķiet grūti ieviest, neiedragājot pašlaik pastāvošo ātro kredītu nozari.

This entry was posted in Noderīgi and tagged . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.