Pirmie ātrie kredīti pasaulē

Ātrais kredīts šķiet esam pavisam jauns izgudrojums. Un tomēr, skatoties uz pirmo ekonomiku pasaulē, par kuru ir ziņas – Mezopotāmijas civilizāciju ekonomiku, – atklājas pārsteidzoša aina. Ātrie kredīti eksistējuši jau pirms vairāk kā 3500 gadiem. Mezopotāmijas pilsētas Ūras (tagadējā Irākas teritorijā; plašāk pazīstama kā Ūras zikurāta mājvieta) tirgotāju pieraksti atsedz interesantu ainu – liecības par ātrajiem kredītiem rodamas jau vismaz 18. gadsimtā pirms mūsu ēras.

Kā ātrie kredīti varēja pastāvēt?

Kaut arī zināms, ka pirmās uz naudu – tas ir, monētām – balstītās ekonomikas radās Senajā Grieķijā (ja neņem vērā problemātisko ķīniešu naudu un seno indiešu naudu, par kuru tikpat kā nekas nav zināms), Divupes civilizācijas bija mājvieta ne tikai pirmajai centralizētajai ekonomikai, bet arī pirmajiem aizdevumiem. Vērīgs lasītājs uzdos jautājumu – kādi tad aizdevumi bez naudas? Mezopotāmijas galvenā vērtslieta bija sudrabs, kas bija preču etalon. Pēc sudraba noteica vērtību citām lietām, tādējādi, piemēram, 4 mūļu rati bija vērti 60 vistu, taču to noteica pēc tā, ka vieni mūļu rati maksāja (skaitļi izdomāti) 50 gramus sudraba, tikpat, cik 15 vistas. Tādēļ bija iespējams veikt aizdevumus arī bez cirkulējošas naudas. Augļošanu regulēja likums, un kredītlikme nedrīkstēja pārsniegt 20%.

Pirmie ātrie kredīti: baņķieris Dumuz-gamils

Tāpat kā tas ir ar daudzām citām civilizācijām, Šumeru pirmie ‘literatūras pieminekļi’ bija garlaicīgas plāksnītes ar grāmatvedības aprēķiniem. Ūras pilsētas burvis – baņķieris Dumuz-gamils no 1796. gada p.m.ē. – bija viens no pirmajiem ātro kredītu pionieriem, izsniedzot aizdevumus lauksaimniekiem un zvejniekiem. Viņa uzņēmējdarbības anamnēze ir apmēram šāda:

Aizņēmies no kāda bagātnieka 250 gramus sudraba un apsolījis pēc 5 gadiem atdot 297, Dumuz-gamils izmantoja naudu nevis uzņēmējdarbībai, bet lai naudu pavairotu tiešā veidā. Viņš izsniedza aizdevumus par 20 procentiem, piemēram, lauksaimniekiem un zvejniekiem. Šie aizdevumi, skaidri saprotams, bija paredzēti ārkārtas situācijām, piemēram, neražas gadījumam vai tīklu lāpīšanai. Viņš tos izsniedza termiņā no 1 līdz 3 mēnešiem, tādējādi apejot likumu (atcerieties – kredītlikme nedrīkst pārsniegt 20%, taču nav piemērots laiks, tādēļ teorētiski aizdot var uz divām dienām, prasot 20%) un gūstot milzīgus ienākumus. Diezin vai Dumuz-gamils bija labi ieredzēts savu klientu vidū.

Kā tas saistās ar mūsdienām?

Lūk, mūsdienās ar ātrajiem kredītiem nemaz nav tik savādāk: tas ir, divas no trim lietām šiem aizdevējiem ir kopīgas ar Dumuz-gamilu. Pirmkārt, aizdevumi bieži tiek izsniegti ārkārtas situācijās; otrkārt, procenti ir daudz lielāki nekā jebkuram ilgtermiņa aizdevumam. Lielākā atšķirība tātad būtu… ka Dumuz-gamils bija privātpersona, tādēļ mēs viņu nosodām kā augļotāju. Vai uzņēmumus mēs šādi nosodītu? Diezin vai. Vai ir liela atšķirība? Tas jums jālemj pašiem.

This entry was posted in Noderīgi and tagged , , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.