Prātīga aizņemšanās

No 11. jūlija norisinājās Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) kampaņa, kuras ietvaros iedzīvotāji gan ar reklāmu televīzijā, gan ar drukātu materiālu palīdzību tika informēti par to, kad aizņemties vai neaizņemties ātros kredītus. Jāuzdod jautājums – vai kampaņa trāpīja mērķī? No sākuma nedaudz par pašu kampaņu. Tās televīzijas daļa sastāvēja no diviem 30 sekunžu klipiem, kas informēja skatītājus par “prātīgu aizņemšanos” un, domājams, bija tā, ar kuru visvairāk iepazinās Latvijas iedzīvotāji.

Kampaņas vēstījums bija vienkāršs: ātro kredītu nevajag izmantot tad, ja nezini, vai varēsi to atdot. Tika norādītas trīs situācijas, kurās šo kredītu neizmantot – lai segtu citus kredītus, lai novērstu ilgtermiņa finanšu problēmas un lai ļautos neapdomīgiem tēriņiem. Īsi apskatot sabiedrības viedokli, kā arī jaunākās ziņas par ātrajiem kredītiem, jāsaka, ka kampaņa “Aizņemies prātīgi!” patiesi ir trāpījusi mērķī, jo lielākās problēmas kredītņēmējiem rodas tieši tad, kad tiek paņemti kredīti pie vairākiem aizdevējiem, kā arī tad, kad tie tiek izmantoti, lai segtu esošas parādsaistības.

Pārējās sūdzības, kad izmisuši iedzīvotāji dodas pie masu saziņas līdzekļiem, lai izstāstītu savu stāstu, parasti griežas ap kredītņēmēju vecumu un bēdīgo finansiālo stāvokli arī pirms kredīta paņemšanas. Šeit uzreiz rodas trīs jautājumi – kad cilvēks īsti skaitās pieaudzis? LNKA šo vecumu ir pabīdījusi līdz 20 gadiem, tāpēc 18-19 gadus jauni cilvēki ātros kredītus pie asociācijas biedriem vairs aizņemties nevarēs. Otrs jautājums – kurš ir atbildīgs par ātro kredītu izsniegšanu cilvēkiem ar materiālām problēmām? Atbilde, protams, ir, ka pie vainas ir abas puses – gan kredītdevējs, gan kredītņēmējs. Jāsaka, ka grūti izprast to, kāpēc daži kredītdevēji vēl joprojām piedāvā aizdot naudu, pat nepaskatoties vai ņēmējam ir regulāri ienākumi. Trešais jautājums ir tāds – ja jau summas ir tik mazas, kam tad īsti kredīts ir paredzēts? Ja kredīts tiešām ir paredzēts ļaudīm ar ienākumiem zem vidējā, tad nākamais jautājums būtu šāds: vai finansiālās grūtībās jāpalīdz ar kredītu, vai tas tomēr būtu valsts (vai tomēr paša indivīda) pienākums?

This entry was posted in Noderīgi and tagged , , . Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.